ĢA: regulas 2022/1854 III nodaļa pamatoti pieņemta pēc 122. panta 1. punkta

Ģenerāladvokāts Athanasios Rantos ir ierosinājis apstiprināt energosolidaritātes iemaksu un lielā mērā atbalstīt Beļģijas maksājumu. Savos 2026. gada 22. oktobra secinājumos lietā C-358/24 Varo Energy Belgium u.c., kas sniegti pēc Grondwettelijk Hof prejudiciālā lūguma, viņš secina, ka Regulas (UE) 2022/1854 III nodaļa ir pamatoti pieņemta, pamatojoties uz LESD 122. panta 1. punktuEuropa, ievērojot nosacījumus, ko šī norma izvirza uz tā pamata pieņemtiem pasākumiem. Norma aptver ārkārtas ekonomiskās krīzes, kāda bija 2022. gada energapgādes krīze; kārtība ir pagaidu un attiecas tikai uz 2022. un 2023. finanšu gada virspeļņu saskaņā ar regulu, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim; un iemaksa ir piemērota un nav acīmredzami nesamērīga, jo tā skar tikai daļu virspeļņas un atstāj uzņēmumiem rezervi ieguldījumiem un stabilitātei. Fiskālais raksturs nav šķērslis: 122. panta 1. punkts neizslēdz nekādus fiskālus pasākumus, un 115. panta vienprātības prasība nav piemērojama, ja krīzes novēršana ir galvenais mērķis.

Līdzvērtības ziņā 2022. gada 16. decembra Beļģijas likums 2022.–2023. gada pārstrādātājiem uzliek 6,9 euro par pārstrādātās jēlnaftas tonnu un dīzeļdegvielas, gāzeļļas un benzīna 2022. gada primārajiem dalībniekiem 7,8 euro par patēriņā nodotu kubikmetru ar 4. panta 3. punkta piemaksu līdz 15. un 16. panta līmenim, proti, vismaz 33 % no peļņas, kas par vairāk nekā 20 % pārsniedz četru finanšu gadu, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, vidējo apliekamo peļņu. Ģenerāladvokāts 14. pantu lasa tā, ka tas neliedz pasākumu, kas paplašina savu personālo piemērošanas jomu aiz 2. panta 17. punkta un 14. panta 1. punkta uzņēmumiem, ja paplašinājums neapšauba pasākuma līdzvērtību attiecībā uz normas piemērošanas jomā ietilpstošajiem uzņēmumiem un pasākums šo uzņēmumu ziņā atbilst regulas prasībām, tostarp līdzvērtīgam vai lielākam ieņēmumam. Taču izplatīšanas primārie dalībnieki neietilpst 14. panta 1. punktāEuropa, tāpēc pasākumu nevar uzskatīt par līdzvērtīgu attiecībā uz viņiemEuropa, tas neīsteno 14. pantu viņu ziņā un Harta nav piemērojama. Uz trešo jautājumu par Hartas 20. un 21. pantu tādēļ nav jāatbild.

LESD 30. un 110. pants arī, viņaprāt, nav šķērslis maksājumam primārajiem dalībniekiem. Tas nav muitai līdzvērtīgas iedarbības maksājums: apliekamais notikums ir pārstrādātais vai patēriņā nodotais daudzums, ko piemēro pēc tiem pašiem kritērijiem ievestajiem un vietējiem produktiem, un Beļģijas jēlnaftas ieguves neesāmība to nemaina. Tas ietilpst 110. panta jomā, kuram tas atbilst, ja to piemēro neatkarīgi no izcelsmes, neapliekot citu dalībvalstu produktus smagāk nekā līdzīgus vietējos produktus un netieši neaizsargājot citu vietējo ražojumu, pārbaudes atrunā.

Maksājums nav arī valsts atbalsts. Atsauces ietvars ir pats 2022. gada 16. decembra likums, ārkārtas krīzes instruments, nodalāms no vispārējās nodokļu sistēmas, un selektivitātes nav bez atšķirīgas attieksmes pret operatoriem salīdzināmā faktiskā un tiesiskā situācijā šī mērķa gaismā. Nepiedalītājiem pieder tikai aptuveni 10 % tirgus, petrolejas apjomi ir niecīgi, kerosīns apkalpo atsevišķu tirgu un ogles ir marginālas, ja Beļģijā netiek iegūta gāze, tāpēc šie operatori, šķiet, atrodas citādā situācijā, iesniedzējtiesas konstatējumu atrunā. Apstiprinājuma gadījumā pamatojuma pārbaude nav vajadzīga un iepriekšējs paziņojums Komisijai nebija jāsūta.

Juridiskais pamats ir LESD 122. panta 1. punkts, Regulas (UE) 2022/1854 14.–18. un 22. pants, Pamattiesību hartas 20. un 21. pants, LESD 30. pants, 107. panta 1. punkts, 108. panta 3. punkts un 110. pants, kā arī Beļģijas 2022. gada 16. decembra likums.