Ģenerāladvokāts Rantos atbalstītu Itālijas plašāku energonodevu

Regulas (ES) 2022/1854 1., 2. un 14. pants neliedz Itālijai saglabāt pagaidu energosolidaritātes iemaksu, kuras personālā darbības joma ir plašāka nekā Savienības iemaksai, ja valsts pasākums atbilst līdzvērtības nosacījumiem regulas aptverto nozaru daļā.Europa Šī ir atbilde, ko ģenerāladvokāts Rantos ierosina Tiesai savos secinājumosEuropa 2026. gada 22. oktobrī lietā C-153/25 pēc Corte costituzionale prejudiciālā jautājuma. Secinājumi tādējādi ierosina Tiesas atbildi, to paši nedodot: 69. punktā teikts “I propose that the Court of Justice give the following reply”, un pusēm būtu jāgaida Tiesas spriedums lietā C-153/25, pirms iznākumu uzskata par izlemtu.

Strīdus pasākums ir Itālijas Likuma Nr. 197 1. panta 115. un 116. punkts, 2022. gada 29. decembris. 2023. gadam ar to tika noteikta solidaritātes iemaksa, ko uzlika ne tikai jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas augšupējiem operatoriem, bet arī elektroenerģijas ražotājiem un tālākpārdevējiem, gāzes ražotājiem, ieguvējiem un tālākpārdevējiem, naftas ražotājiem, izplatītājiem un tirgotājiem, kā arī importētājiem un Savienības iekšējiem ieguvējiem tālākpārdošanai.Europa Tirdzniecības platformas kā arī degvielas mazumtirdzniecības mazie un mikrouzņēmumi bija izslēgti, un iemaksas pienākums iestājās, ja vismaz 75 % iepriekšējā perioda ieņēmumu bija no uzskaitītajām darbībām. Par pamatu bija uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi periodā pirms 2023. gada 1. janvāra, ciktāl tie pārsniedza četru iepriekšējo periodu vidējo vismaz par 10 %, aplikti ar 50 % un ierobežoti līdz 25 % no netoaktīviem. Savienības iemaksa savukārt aptver tikai sabiedrības un pastāvīgās darbības vietas ar vismaz 75 % apgrozījuma no jēlnaftas, dabasgāzes, ogļām un rafinēšanas, no 2022. un/vai 2023. gada apliekamās virspeļņas, kas pārsniedz 20 % kopš 2018. gada aprēķināto četru gadu vidējo, ar likmi vismaz 33 %.

Ģenerāladvokāts atzīst, ka 14. panta 1. punkta nozaru saraksts ir izsmeļošsEuropa, tā ka līdzvērtīgam valsts pasākumam 14. panta 2. punkta izpratnē principā jāaptver tās pašas nozares pēc līdzīgiem noteikumiem, kā apstiprina 63. apsvērumsEuropa. Taču plašāka darbības joma vien neatņem pasākumam līdzvērtībuEuropa: līdzvērtību vērtē tikai 14. panta 1. punkta nozaru daļāEuropa, un atbilstošās iemaksas un tās paplašinājuma apvienošana vienā aktā nav šķērslis. Regula, kas pieņemta, pamatojoties uz LESD 122. panta 1. punktu kā ārkārtējs, mērķēts un pagaidu ārkārtas pasākums, nenozīmē izsmeļošu nodokļu harmonizāciju un atstāj dalībvalstīm nodokļu kompetenci ārpus tās darbības jomasEuropa. Paplašinājums var atspoguļot valsts apstākļus: Itālija 48,6 % sava 2022. gada energobilances ieguva no gāzes bez vērā ņemamas naftas vai ogļu ieguves, un plašākā iemaksa deva aptuveni divkāršus ieņēmumus salīdzinājumā ar regulas tvērumā ierobežotu iemaksu. Komisijas 2023. gada novembra pārskats parādīja, ka vairums dalībvalstu, kas izmantoja līdzvērtīgus pasākumus, tās bija paplašinājušas arī uz citām nozarēm.

Paplašinājums pats par sevi arī nepārkāpj regulu, ja nekas neliecina, ka tas grautu tās efektivitāti vai apietu tās prasības, par ko prejudiciālajā jautājumā nekā navEuropa. Elektroenerģijas ražotāji, uz kuriem jau attiecās 6. panta ieņēmumu griesti, bija abu pasākumu tvērumā tikai 2022. gada decembrī, un kumulācija nav nepārprotami aizliegta: 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts pieļauj valsts pasākumus, kas vēl vairāk ierobežo 7. panta 1. punktā minēto ražotāju tirgus ieņēmumus. Iesniedzējtiesai jāpārbauda 8. panta 2. punkta nosacījumi, jo īpaši ka kopējā slodze joprojām sedz darbības izmaksas un atstāj saprātīga ieguldītāja gaidāmo rentabilitāti. Spānijas nepieņemamības iebildums krīt, jo prasītāji apstrīd saderību ar regulu.

Deviņas Lacio administratīvās tiesas un Mesīnas un Triestes nodokļu tiesu lietas ir apvienotas Corte costituzionale priekšā. Rantos tajā pašā dienā sniedza secinājumus paralēlajos Beļģijas un Īrijas prejudiciālajos jautājumos, Varo Energy Belgium (C-358/24) un Vermilion Energy Ireland (C-533/24), kas tika izskatīti kopā 2026. gada 9. jūnijā.

Juridiskais pamats ir 2022. gada 6. oktobra Regulas (ES) 2022/1854 par ārkārtas pasākumiem augsto energocenu dēļ 1., 2. un 14. pants, kā interpretēts lietā C-153/25 ierosinātajā atbildē.