No nodokļa atbrīvots ienākums nav dubultā aplikšana

Jēdziens ”dubulta aplikšana” strīdu izšķiršanas direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā neaptver situāciju, kurā tas pats ienākums ietilpst divu dalībvalstu nodokļu sistēmās, bet vienā no tām ir atbrīvots no nodokļa.Europa Šī ir atbilde, ko ģenerāladvokāte Laulhé Shaelou ierosina Tiesai savos secinājumos 2026. gada 22. oktobrī lietā C-497/25 (Maxima LT) pēc Administratīvā rajona tiesa (rajona administratīvā tiesa, Latvija) prejudiciālā jautājuma. Ja dalībvalsts ir ieviesusi 16. panta 7. punkta izņēmumu, kā LatvijaEuropa, tā tādēļ drīkst atteikt piekļuvi konsultatīvajai komisijai dubultas aplikšanas trūkuma dēļEuropa. Pēc Tiesas lūguma secinājumi skar tikai otro no trim uzdotajiem jautājumiem; pienākums izveidot komisiju un 16. panta 7. punktā paredzētās rīcības brīvības tvērums paliek Tiesas ziņā.

Strīds attiecas uz Nīderlandes pārdevēju, kura vietā stājusies lietuviešu prasītāja UAB Maxima LT, kas 2020. gada 20. maijā pārdeva daļas 13 Latvijas sabiedrībās uzņēmumam SIA MAXIMA Latvija. Latvija peļņu aplika ar nodokli kā nekustamo īpašumu: vairāk nekā 50 % 12 sabiedrību aktīvu bija Latvijas nekustamais īpašums, kas iedarbināja 1994. gada Latvijas–Nīderlandes konvencijas 13. panta 1. punktu. Nīderlande pieprasīja tās pašas peļņas aplikšanu kā rezidences valsts citam īpašumam saskaņā ar 13. panta 4. punktu. Savstarpējās saskaņošanas procedūra tika sākta 2021. gada 8. martā un cieta neveiksmi; 2024. gada 11. martā tika paziņots, ka vienošanās nav panākta. Lai gan peļņa bija pārdevēja 2020. gada peļņas un zaudējumu aprēķinā, Nīderlande to atbrīvoja saskaņā ar saviem līdzdalības atbrīvojuma nosacījumiemEuropa, un 2024. gada 22. aprīļa pieprasījums pēc konsultatīvās komisijas tika noraidīts 2024. gada 31. jūlijā, atsaucoties uz šo atbrīvojumu.

Ģenerāladvokāte pievienojas visām valdībām, kas iesniegušas apsvērumus, kā arī Komisijai. Pēc formulējuma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts prasa divu vai vairāku dalībvalstu līgumā paredzēto nodokļu ”imposition”-uzlikšanu tam pašam ienākumam, ”when it gives rise to” papildu nodokļa slogu, palielinātas saistības vai atceltus vai samazinātus izmantojamus zaudējumusEuropa. ”Imposition” nozīmē faktiski uzliktus nodokļus, nevis tikai hipotētiski maksājamosEuropa, un trīs sekas nosauc ekonomisko kaitējumu, kas pārklājumam jāizraisa. 2017. gada OECD paraugkonvencijas komentārs un tā jaunā preambula pret neaplikšanu norāda tajā pašā virzienā. Konteksta ziņā 16. panta 7. punkts ir vienīgā cita patstāvīgā jēdziena lietošana; tā funkcija ir ļaut dalībvalstīm ierobežot komisijas posmu ar dubultas aplikšanas gadījumiem, savukārt saskaņošanas procedūra paliek atvērta jebkuram līgumu interpretācijas jautājumam. Priekšlikumā ietvertā atbrīvoto ienākumu izņēmuma svītrošana paplašināja mehānisma tvērumu, nepārdefinējot dubulto aplikšanu. Mērķu ziņā plaša interpretācija gan kalpotu tiesiskajai noteiktībai, taču noteicošs ir likumdevēja veidotais līdzsvars — plaša saskaņošanas procedūra, ierobežojama komisija, termiņos ilgtspējīga.

Ja Tiesa tam sekos, konsultatīvās komisijas durvis aizveras visur, kur ienākums vienā valstī izvairās no aplikšanas ar atbrīvojumu — piemēram, līdzdalības atbrīvojumu —, vismaz kad dalībvalsts piemēro 16. panta 7. punktuEuropa — Latvija to izdarīja ar sava Likuma par nodokļiem un nodevām 132. panta 5. punktu. Savstarpējās saskaņošanas procedūra paliek pieejama pašam līguma interpretācijas strīdam; konsultantiem tādēļ jātiecas uzvarēt jau šajā posmā, nevis jāpaļaujas uz komisiju. Sekojiet Tiesas spriedumam, ar ko tiks izlemti arī atklātie pirmais un trešais jautājumi.

Juridiskais pamats ir Padomes 2017. gada 10. oktobra Direktīvas (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 16. panta 7. punkts, kā interpretēts lietā C-497/25 ierosinātajā atbildē.