Latvija nodrošina €462,8 milj. no ES Sociālā klimata fonda 2026.–2032. gadam

Eiropas Komisija un Latvija, kuru pārstāv Klimata un enerģētikas ministrija, ir noslēgušas finansēšanas nolīgumuLikumi par Latvijas Sociālā klimata fonda aploksniLikumi laikposmam no 2026. līdz 2032. gadamLikumi. Savienība piešķir maksimālo piešķīrumu EUR 462 759 597 apmērāLikumi, un Latvija tajā pašā laikposmā iegulda valsts investīcijas EUR 154 253 199 apmērāLikumi, tātad kopējā aploksne ir EUR 617 012 796. Komisijas pozitīvais Latvijas plāna novērtējums, Lēmums C(2026)4993, tika pieņemts 2026. gada 20. jūlijā.

Līdzekļi finansē pasākumus un investīcijas Latvijas Sociālā klimata fonda plānā 2026.–2032. gadamLikumi, kura noteiktais mērķis ir sociāli taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, ēku un autotransporta emisijām ienākot Direktīvas 2003/87/EC emisijas kvotu tirdzniecības tvērumā. Atbalsts paredzēts mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, kurus skārušas augstākas enerģijas un transporta izmaksas, — ēku efektivitātei un dekarbonizācijai, tīrai mobilitātei un pagaidu tiešam ienākumu atbalstam. Savienības ieguldījums ir balstīts uz atskaites punktiem, nevis avansāLikumi: izmaksa Latvijai seko pēc atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošas izpildes Lēmumā C(2026)4993Likumi.

Latvija pieprasa maksājumus elektroniski, izmantojot SFC2021, vienu vai divas reizes gadā līdz 31. jūlijam vai 31. decembrim, pievienojot pierādījumus, ka atskaites punkti un mērķrādītāji ir pilnībā izpildīti, kā arī parakstītu pārvaldības deklarāciju un revīziju kopsavilkumu. Pieprasīt drīkst tikai pilnībā sasniegtus atskaites punktus un mērķrādītājusLikumi; daļēja izpilde gaida vēlāku pieprasījumu. Pēdējais pieprasījums jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2033. gada 31. jūlijam. Komisija lemj divus līdz trīs mēnešus pēc katra iesniegšanas termiņa un maksā gada budžeta saistību ietvaros atkarībā no pieejamā finansējuma, proporcionāli visām dalībvalstīm, ja kārtas ieņēmumi ir nepietiekami. Atcelti pasākumi ļauj proporcionāli samazināt atbalstu un atgūt līdzekļus.

Latvijai jāīsteno plāns tā, lai galasaņēmēji saņemtu pienākošās summas, jāuztur efektīva iekšējās kontroles sistēma ar dokumentu un uz vietas pārbaudēm, jānovērš krāpšana, korupcija, interešu konflikti un dubulta finansēšana, jākoordinē ar citām Savienības programmām, reizi divos gados jāziņo par īstenošanu un kopīgajiem rādītājiem un jāsaglabā dati par līdzekļu izlietojumu un galasaņēmējiem. Izdevumiem jāatbilst publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumiem.

Saņēmēju un darbuzņēmēju dati un atbalstīto pasākumu saraksts ar finansējuma kopsummām tiek publicēti vienā tīmekļvietnē atvērtā, mašīnlasāmā, kārtojamā formātā, izņemot gadījumus, kad Finanšu regula aizliedz publicēšanu vai runa ir par pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām; patieso labuma guvēju dati tiek vākti un uzglabāti, bet nav publicējamo kategoriju vidū. Komunikācijas materiālos izvieto Savienības emblēmu ar paziņojumu “finansē Eiropas Savienība – Sociālais klimata fonds” un standarta atrunu, ka paustie uzskati ir tikai autora uzskati.

Komisija, OLAF, Eiropas Prokuratūra un Eiropas Revīzijas palāta drīkst veikt revīzijas un izmeklēšanu plāna laikā un līdz pieciem gadiem pēc pēdējā maksājuma. Krāpšana, korupcija, nenovērsti interešu konflikti vai būtisks pārkāpums ļauj proporcionāli samazināt atbalstu un atgūt līdzekļus, piemērojot vienotas likmes korekcijas no 5 % līdz 100 % par nopietniem kontroles sistēmas trūkumiem. Pienākošās summas atmaksā pēc debetnotes, kas maksājama vismaz 30 kalendārās dienas pēc izdošanas, ar nokavējuma procentiem pēc Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmes plus trīsarpus procentpunkti. Nekāds reāls progress nevienā atskaites punktā vai mērķrādītājā 15 mēnešu laikā pēc parakstīšanas ļauj Komisijai izbeigt nolīgumu. Maksājumi notiek euro uz Valsts kases kontu LV39TREL1060992069020. Nolīgumu reglamentē Savienības tiesības, vajadzības gadījumā papildinot ar Beļģijas tiesībām, un strīdi ir Eiropas Savienības Tiesas ekskluzīvā kompetencē.

Juridiskais pamats: Regula (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu, Komisijas Lēmums C(2026)4993 par Latvijas Sociālā klimata fonda plānu, Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem Savienības budžetam un Direktīva 2003/87/EK.