EST atbalsta piegādātāju iekļaušanu sarakstā pēc līguma slēgšanas

Tiesa ir apstiprinājusi, ka iepirkumu uzraudzības iestāde var uzdot līgumslēdzējai iestādei sarakstā iekļaut piegādātāju, kurš sniedzis nepatiesu informāciju par kvalifikācijas nosacījumiemEuropa, — pat ja iestāde piegādātāju nekad nav izslēgusiEuropa un tiesa maldināšanu konstatējusi tikai pēc līguma parakstīšanasEuropa. Savā 2026. gada 15. oktobra spriedumāEuropa lietā Case C-402/25Europa Septītā palāta nosprieda, ka Article 18(1) un Article 57(4)(h) of Directive 2014/24/EU un Article 1(1) and (3) of Directive 89/665/EEC šādam rīkojumam nav šķērslisEuropa, ievērojot trīs nosacījumusEuropa.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nāca no Lietuvos administracinių ginčų komisija (Administratīvo strīdu komisija, Lietuva)Europa strīdā starp Plungės rajono savivaldybės administracija (Pluņģes rajona pašvaldības administrācija) un Viešųjų pirkimų tarnyba (Publisko iepirkumu iestāde). Pašvaldība bija ierindojusi VA Statyba pirmajā vietā par EUR 7,453,375 sporta un veselības kompleksa būvdarbu līgumu 2023. gada 5. septembrī un parakstījusi ar to līgumu 2023. gada 10. oktobrī; otrās vietas ieguvējs pēc tam pārliecināja Klaipēdas apgabaltiesu, ka VA Statyba rupjas neuzmanības dēļ bija maldinājusi iestādiEuropa par diviem kvalifikācijas nosacījumiem — būvdarbu apgrozījumu trijos gados un pabeigtajiem darbiem piecos gados, — un Apelācijas tiesa šo konstatējumu atstāja spēkā. Līgums palika spēkā, taču iestāde atteicās uzņēmumu iekļaut sarakstā; uzraudzības iestāde 2025. gada februārī lika to izdarīt, un pašvaldība cēla prasību, apgalvojot, ka Lietuvas tiesības pieļauj iekļaušanu sarakstā tikai pēc pašas iestādes lēmuma par izslēgšanu.

Tiesa nosprieda, ka Article 57 neatstāj maldināšanas konstatējumu tikai līgumslēdzējas iestādes ziņā procedūras laikāEuropa. Izslēgšanu saskaņā ar Article 57(4)(h) var piemērot gan skartajā procedūrā, gan vēlākās procedūrāsEuropa, un dalībvalsts, kas var prasīt izslēgšanu, var arī pilnvarot savu uzraudzības iestādi to uzdotEuropa. Tā kā atteikums izslēgt pats par sevi ir pārskatāms, tiesas konstatējums pēc darbu pabeigšanas — šajā gadījumā galīgais spriedums, kas konstatē rupji neuzmanīgus nepatiesus apgalvojumusEuropa, — var tikpat labi pamatot iekļaušanu sarakstāEuropa; nav nozīmes tam, vai uzņēmējs tika izslēgts no attiecīgās procedūras. Līgumslēdzēja iestāde, kas iepazīstas ar šādu sarakstu, uzzina, kuri uzņēmēji uzskatāmi par neuzticamiem, kas piešķir izslēgšanas pamatojumam praktisku iedarbību, kā atzīts HSC Baltic judikatūrā.

Atļauja ir saistīta ar trim nosacījumiemEuropa. Pirmkārt, samērīgums: iekļaušana sarakstā nedrīkst ilgt ilgāk, nekā to prasa pārkāpuma smagumsEuropa, un nekad ilgāk par Article 57(7) noteikto maksimālo termiņu — trim gadiem no maldināšanasEuropa. Otrkārt, pašattīrīšanās: pat būdams iekļauts sarakstā, uzņēmējam saskaņā ar Article 57(6) jāspēj pierādīt, ka korektīvie pasākumi — kompensācija, skaidrojumu sniegšana sadarbības ceļā un tehniskie, organizatoriskie un personāla drošības pasākumi — apliecina tā uzticamību un ļauj piedalīties vēlākās procedūrāsEuropa. Treškārt, pārsūdzība: uzņēmējam jābūt efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim saskaņā ar Directive 89/665 pret vismaz vienu no diviem saistītajiem lēmumiem — uzraudzības iestādes rīkojumu vai iestādes publicēšanas aktuEuropa. Lietuva publicēšanu ierobežo līdz vienam gadam no lēmuma par izslēgšanu, kas iekļaujas ES maksimālajā termiņā.

Juridiskais pamats: Directive 2014/24/EU, Articles 18(1), 57(4)(h), 57(5)-(7) un 101.–102. apsvērums; Directive 89/665/EEC, Article 1(1) and (3); Tiesas (Septītās palātas) 2026. gada 15. oktobra spriedums lietā Case C-402/25.