GA: direktīvas 2019/1023 parādu dzēšanas izņēmumiem nav tiešas iedarbības

Ģenerāladvokāts Jean Richard de la Tour ir ierosinājis, ka Tiesai būtu jāatzīst, ka Savienības tiesību pārākums neuzliek valsts tiesai pienākumu nepiemērot valsts parādu dzēšanas liegumu pat tad, ja tas ir pretrunā restrukturizācijas un maksātnespējas direktīvai, jo attiecīgās normas nevar piemērot tiešiEuropa. Savos 2026. gada 22. oktobra secinājumos lietā C-578/25 Ariez pēc Audiencia Provincial de Valladolid prejudiciāla jautājuma viņš secina, ka ne Direktīvas (UE) 2019/1023 20. pants, ne 23. panta 2. punkts nav beznosacījuma un pietiekami precīzi, tāpēc nevienam no tiem nav tiešas iedarbībasEuropa. Valsts iestādēm un tiesām tomēr pēc iespējas jāinterpretē savas valsts tiesības saskaņā ar direktīvas mērķiEuropa.

Jautājums izriet no kopīgas maksātnespējas, kurā maksātnespējīgie laulātie Oscar un Vanesa lūdza neatmaksāto parādu dzēšanu 2024. gada 10. septembrī. Agencia Estatal de Administracion Tributaria (AEAT) iebilda pret dzēšanu Oscaram saskaņā ar texto refundido de la Ley Concursal (TRLC) 487. panta 1. punkta 2. apakšpunktuEuropa, jo ar galīgo 2016. gada 4. janvāra lēmumu viņš bija atzīts par subsidiāri atbildīgu par viņa vadītās sabiedrības nodokļu parādiem. Šī norma paredz, ka parādnieks, uz kuru desmit gados pirms dzēšanas pieteikuma attiecas galīgais atbildības paplašināšanas lēmums, nevar iegūt neatmaksāto parādu dzēšanu. Liegums atkrīt tikai tad, ja parādnieks līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir pilnībā samaksājis visus savā atbildībā ietilpstošos parādus. Pirmās instances tiesa atteica Oscaram dzēšanu, un viņš pārsūdzēja.

Summas parāda, kāpēc iesniedzējtiesa pārbauda samērīgumu. Pēc pāra mantas, tostarp viņu mājokļa, realizācijas palika 282,000 euros parādu, realizācijā bija atmaksāti 17,856.95 euros, un saskaņā ar likumisko griestu no nodokļu parādiem varēja dzēst tikai 10,000 euros, tāpēc maksājami palika 20,547.19 euros nodokļu parādu. Pārsūdzētājs apgalvo, ka AEAT bloķē visu dzēšanu, lai aizsargātu ne vairāk kā 10,000 euros nodokļu prasījumu, neraugoties uz viņa labticību, ko viņš uzskata par nesamērīgu Tiesas Corvan and Bacigan judikatūras gaismā.

Ģenerāladvokāta pamatojums balstās direktīvas uzbūvē. 23. panta 2. punkts ļauj dalībvalstīm noteiktos skaidri definētos un pienācīgi pamatotos apstākļos saglabāt vai ieviest parādu dzēšanas ierobežojumusEuropa, piemērus ievadot ar vārdiem, kas atbilst „tādiem kā“, un 80. apsvērums apstiprina, ka papildu izņēmumi nav izslēgtiEuropa. Tā kā katra dalībvalsts izvēlas, kurus izņēmumus tā īsteno, un tā kā 20. panta vispārējās tiesības piekļūt vismaz vienai dzēšanas procedūrai pašas ir šo izņēmumu ierobežotasEuropa, viņš uzskata, ka neviena norma neizsaka pienākumu beznosacījuma un nepārprotamā formulējumā, ko tiesa varētu piemērot tiešiEuropa. Viņš atgādina, ka Tiesa jau Corvan and Bacigan atzina, ka 23. panta 2. punkta uzskaitījums ir ilustratīvsEuropa, ka papildu liegumi ir pieļaujami, ja valsts tiesības parāda, ka tie tiecas pēc leģitīmām sabiedrības interesēmEuropa, un ka valsts tiesa pārbauda to samērīgumu, nepārsniedzot piemēroto un nepieciešamo. Secinājumos šīs premisas dēvētas par apšaubāmām: tajos norādīts, ka pretrunīgā Spānijas judikatūra drīzāk parāda, ka saskaņota interpretācija nebūtu neiespējamaEuropa, taču uzsvērts, ka tas nerada tiešu iedarbībuEuropa.

Juridiskais pamats ir Direktīvas (UE) 2019/1023 20. pants un 23. panta 2. punkts, Real Decreto Legislativo 1/2020 (TRLC) 487. panta 1. punkta 2. apakšpunkts ar Ley 16/2022 grozījumiem, kā arī Ley 58/2003 General Tributaria 3. pants, 41. panta 1. punkts un 43. panta 1. punkta b) apakšpunkts.