Tiesa noraida PNB Banka apelāciju par SRB lēmumu nerisināt banku

2026. gada 5. novembrīEuropa Tiesa (astotā palāta) pilnībā noraidīja Latvijas kredītiestādes PNB Banka ASEuropa apelāciju lietā C-74/24 PEuropa par Vispārējās tiesas 2023. gada 15. novembra spriedumu (T-732/19)Europa. Vispārējā tiesa bija noraidījusi bankas prasību atcelt Vienotās noregulējuma valdes (SRB) 2019. gada 15. augusta lēmumu SRB/EES/2019/131EuropaEuropa, ar kuru SRB bija nolēmusi nepieņemt PNB Banka noregulējuma programmuEuropa. Tiesa piesprieda PNB Banka segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt SRB un Eiropas Centrālās bankas (ECB) izdevumus.

2019. gada 15. augustā ECB bija atzinusi, ka PNB Banka ir maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta izpratnēEuropa, un tajā pašā dienā SRB bija konstatējusi, ka noregulējuma programmas nosacījumi nav izpildītiEuropa, 1. pantā nosakot, ka PNB Banka netiek pakļauta noregulējumamEuropa. Latvijas noregulējuma iestāde Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc tam lūdza ierosināt maksātnespējas procesu; Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja banku par maksātnespējīgu 2019. gada 12. septembrīEuropa, un ECB atsauca tās licenci ar 2020. gada 18. februāriEuropa. Noregulējuma programma paredz trīs kumulatīvus nosacījumus: iestāde ir maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, neviens alternatīvs privātā sektora vai uzraudzības pasākums nespētu novērst maksātnespēju saprātīgā termiņā, un noregulējuma pasākums ir nepieciešams sabiedrības interesēsEuropa.

Tiesa noraidīja SRB iebildi par apelācijas nepieņemamībuEuropa. Advokāta pilnvara bija izsniegusi bankas valde pirms maksātnespējas administratora iecelšanas un nebija ierobežota ar pirmās instances procesu, tādēļ tā aptvēra arī apelācijuEuropa, un administrators tās spēkā esamību nekad nebija apstrīdējis. Par kompetenci Tiesa atgādināja, ka Savienības akti uzskatāmi par tiesiskiem, līdz tie tiek atsaukti vai atcelti, tādēļ Vispārējā tiesa drīkstēja paļauties uz ECB 2019. gada 1. marta lēmumu klasificēt banku kā nozīmīgu, lai gan šis lēmums vēl bija apstrīdētsEuropa, un tai nebija pienākuma apturēt procesu. SRB ir kompetenta pieņemt saistošu lēmumu nepieņemt noregulējuma programmu, ja 18. panta 1. punkta nosacījumi nav izpildītiEuropa, ko apstiprina spriedums lietā ABLV Bank pret SRB (C-602/22 P); atzinums lietā Komisija pret SRB (C-551/22 P), ka SRB nevar pieņemt aktus ar patstāvīgām tiesiskām sekām, attiecas tikai uz noregulējuma programmām.

Par tiesībām tikt uzklausītam Tiesa atzina, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūduEuropa. Lēmums nepieņemt noregulējuma programmu banku nelabvēlīgi ietekmē, tādēļ Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts prasīja banku uzklausīt pirms lēmuma pieņemšanasEuropa. Apmaiņa, uz kuru Vispārējā tiesa bija paļāvusies, bija notikusi ECB uzraudzības ietvaros, kas ir nošķirta no 18. panta procedūras, un šajā procedūrā banka nekad netika uzklausītaEuropa. Kļūdai tomēr nebija sekuEuropa: atcelšanai tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ prasītājam konkrēti jāpierāda, ka procedūra būtu varējusi novest pie citāda iznākumaEuropa, uz ko PNB Banka nevienā no abām tiesām nekad nebija norādījusiEuropa. Pirmais apelācijas pamats par nepilnīgu pārstāvību Vispārējā tiesā tika noraidīts kā nepieņemams, jo tam trūka apelācijai prasītās skaidrības un precizitātes; otrais pamats par pamatojuma trūkumu tika noraidīts daļēji kā neiedarbīgs un daļēji kā nepieņemams.

Juridiskais pamats: Regulas (ES) Nr. 806/2014 18. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts un lieta C-74/24 P, kas apstiprina lietu ABLV Bank pret SRB (C-602/22 P).