European UnionEUR-Lex
Ģenerāladvokāts: Japānas dividendes vērtē pēc kapitāla brīvas aprites
Ģenerāladvokāts Laulhé Shaelou: Vācijas galīgo ieturēto nodokli par dividendēm Japānas mātei vērtē pēc 63. panta; ierobežojums var pastāvēt ar 1993. gada klauzulu, stingrāki pierādījumi pieļaujami.
By Taxxa AI OyPublished 5 November 2026
Industry: Across industries
Ģenerāladvokāts Laulhé Shaelou ierosināja 2026. gada 5. novembrī Vācijas galīgo ieturēto nodokli par dividendēm Japānas mātesuzņēmumam vērtēt pēc kapitāla brīvas aprites, nevis iedibināšanās brīvībasEuropa: savos secinājumos lietā C-533/25 (F Corporation pret Bundeszentralamt für Steuern)
Europa pēc Bundesgerichtshof prejudiciālā jautājuma viņa secina, ka 15 procentu galīgais nodoklis saskaņā ar Körperschaftsteuergesetz 32. paragrāfa 1. punkta 2. apakšpunktu ar 1966. gada Vācijas un Japānas konvencijas 10. panta 2. punktu ierobežo LESD 63. pantu, kur Japānas atbrīvojums to atstāj neieskaitītu
Europa, taču tas var pastāvēt ar 64. panta 1. punkta status quo klauzulu
Europa; to neattaisno nedz līdzsvarota nodokļu jurisdikcija, nedz dubulta priekšrocību bailes
Europa, savukārt stingrāki atmaksas pierādījumi trešo valstu sabiedrībām ir pieļaujami
Europa.
Japānas F Corporation ir Vācijas GmbH vienīgā akcionāre, kas maksāja dividendes par 2008.–2010. gadu, nodoklis ieturēts 2009.–2011. gadā. 2008. gada jūlija apliecība samazināja likmi līdz līguma 15 procentiem 25 procentu vietā; ierobežoti apliekamajiem ieturējums ir galīgs. Līdz 2009. gada 1. aprīlim Vācijas nodoklis tika pilnībā ieskaitīts Japānas uzņēmumu nodoklī saskaņā ar konvencijas 23. panta 2. punktu. Tad Japāna atbrīvoja 95 % šādu dividenžu, tā ka Vācijas sloga segšanai gandrīz nepalika Japānas nodokļa. 2013. gada decembrī sabiedrība lūdza atmaksu, apgalvojot, ka rezidentās mātes, par 95 % atbrīvotas saskaņā ar 8b paragrāfa 1. punktu ar ieturēto nodokli ieskaitītu un atmaksātu, tika ārstētas labāk. Nodokļu iestāde atteica, Diseldorfas finanšu tiesa prasību noraidīja kā iedibināšanās lietu, kas trešo valstu sabiedrībām nepienākas, un Bundesfinanzhof uzdeva četrus jautājumus.
Par piemērojamo brīvību ģenerāladvokāts piemēro smaguma centra testu in abstracto: Vācijas normas skar dividendes neatkarīgi no līdzdalības lieluma vai nozīmesEuropa, un tāpēc ietilpst 63. pantā saskaņā ar Emerging Markets
Europa, kur pietika ar mazākuma daļu un vienīgā akcionāra daļa analīzi nemaina
Europa, valdošajām daļām apstiprināts ar Itelcar. Trešo valstu dividendes vispār nevar ietilpt 49. pantā
Europa; divpusēja konvencija nevar sašaurināt Līguma tiesības
Europa; 63. pantam nevajag nedz savstarpīgumu, nedz atbilstošu ārvalstu ietvaru
Europa; un šis tīri finansiālais atmaksas strīds nav iedibināšanās prasība pa aizmugures durvīm, ļaunprātība vai krāpšana netiek apgalvota.
Atšķirīgā attieksme ierobežo 63. pantuEuropa: kad izcelsmes valsts apliek rezidentu un nerezidentu sabiedrības vienādi, to situācijas ir salīdzināmas
Europa, un rezidenti nodokli ieskaita un saņem atpakaļ, kamēr nerezidenti to nes galīgi. Neitralizācijai ar konvenciju jādarbojas pilnībā katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar Miljoen
Europa, un Japānas atbrīvojums kopš 2009. gada to lauž
Europa. Vācijai nav jāseko trešo valstu tiesību izmaiņām, taču šeit atšķirība izriet no pašiem Vācijas noteikumiem
Europa, tāpēc līgumiskam labojumam jādarbojas visos apstākļos un saderībai nav jābūt atkarīgai no Japānas tiesībām. Ierobežojums tomēr var pastāvēt ar 64. panta 1. punkta status quo klauzulu, ja, iesniedzējtiesai pārbaudot, tas pats tiesiskais mehānisms ir pastāvējis nepārtraukti kopš 1993. gada 31. decembra un kapitāla kustība skar tiešās investīcijas
Europa, kā to dara vienīgā akcionāra dividendes; plaši formulēti pasākumi ir aptverti saskaņā ar X.
Nekāda attaisnošana nedarbojas. Vācija apliek visas dividendes rezidentus gandrīz pilnībā neitralizējot, tāpēc līdzsvarotas nodokļu jurisdikcijas aizstāvība krīt uz Komisija pret Vāciju divpakāpju loģikuEuropa un savstarpīguma trūkums nav būtisks. Dubultās priekšrocības bailes krīt, jo judikatūra skar to pašu zaudējumu dubultu atskaitīšanu, kamēr šī dubultā atbrīvošana izriet no abu valstu pašām izvēlēm bez mākslīgas struktūras un tīri ekonomiski ieņēmumu mērķi nevar attaisnot ierobežojumu. Taču 63. pants pacieš stingrākus atmaksas pierādījumus trešo valstu sabiedrībām
Europa, precīzu neieskaitāmo euro summu, ko verificē Bundeszentralamt für Steuern, tostarp ar informācijas apmaiņu ar Japānu: nodokļu maksātāji saskaras ar informācijas asimetriju, palīdzība neatbrīvo no atbildēšanas pienākuma, un mēraukla ir skaidra precīza konstatēšana bez probatio diabolica saskaņā ar Accor.
Juridiskais pamats: LESD 63. pants un 64. panta 1. punkts.
Trešās valsts mātesuzņēmumam, kura galīgo Vācijas ieturēto nodokli mītne vairs neieskaita, būtu jālūdz atmaksa, atsaucoties uz 63. pantu, un euro jāpierāda neieskaitāmā summa.