Zaudējumu mātesuzņēmums saglabā ārvalstu nodokļa ieskaitu

Ģenerāladvokāts Rimvydas Norkus ierosināja 2026. gada 5. novembrī savos secinājumos lietā C-546/25Europa (Beteiligungsgesellschaft pret Finanzamt B) pēc Bundesgerichtshof prejudiciālā jautājuma sekojošo: direktīvas 90/435/EEK 4. panta 1. punkta otrais ievilkums liedz galīgi atteikt Grieķijas nodokļa ieskaitīšanu par Grieķijas dividendēm, ko Vācijas mātesuzņēmums saņēmis zaudējumu gados, ja šīs dividendes samazinājušas tā zaudējumu pārnešanu un vēlāk rada Vācijas nodokliEuropa; un mātesuzņēmums uz šo normu var atsaukties tieši nacionālajās tiesās, ja saskaņota nacionālo tiesību interpretācija nav iespējama.

Vācijas sabiedrība SA līdz 1997. gada apvienošanai bija Vācijas sabiedrības C SA vienīgā akcionāre; C SA piederēja 76,8 % Grieķijas sabiedrības AE, un SA daļa 1999. gadā sasniedza 93,1 %. Abas Vācijas sabiedrības bija zaudējumu, SA no 1993. līdz 2001. gadam un C SA no 1993. līdz 1996. gadam. Grieķijā apliktās Grieķijas dividendes tika pieskaitītas Vācijas apliekamajam rezultātam, kas palika negatīvs, un tā samazināja zaudējumu pārnešanasEuropa; Vācija atteica jebkādu Grieķijas nodokļa ieskaitīšanu gan saņemšanas gados no 1997. līdz 1999. gadam, gan 2002. gadā, SA pirmajā peļņas gadāEuropa. Vācijas tiesības pieļāva ieskaitīšanu tikai dividenžu gadāEuropa, un Grieķijas un Vācijas konvencija par dubultās aplikšanas novēršanu ieskaitīja 30 % no bruto dividendēm.

Par pirmo jautājumu 4. panta 1. punkta griesti, kas ieskaitīšanu ierobežo ar atbilstošā iekšzemes nodokļa summu, ir summas, nevis laika griestiEuropa: tie neprasa atmaksu zaudējumu gadāEuropa nedz ieskaitīšanu pāri atbilstošajam iekšzemes nodoklimEuropa, robeža, ko Tiesa ieskaites metodei apstiprinājusi lietās FII, Accor un Haribo. Bet, kur dividendes faktiski tiek apliktas vēlāk, samazinātās zaudējumu pārnešanas ceļā, ieskaitīšanai jāvar sekot šai atliktajai iedarbībaiEuropa, jo ieskaitīšana ir dividenžu aplikšanas pretmets. Ģenerāladvokāts atbrīvojuma metodes judikatūru, Cobelfret, KBC Bank un Brussels Securities, kas raugās uz konkrēto fiskālo iedarbību, nevis formāliem atvieglojumu mehānismiem, attiecina uz ieskaites metodi: nacionālais annualitātes princips nevar ieslēgt atvieglojumu zaudējumu gadā, kamēr dividenžu nasta stiepjas pāri vairākiem gadiemEuropa, un lietderīgā iedarbība liedz saglabāt trūkumu pāri periodiem, kamēr atvieglojums aprobežojas ar vienu, kurā tas neizbēgami paliek bez iedarbībasEuropa.

Par otro jautājumu pienākums, kad Vācija reiz izvēlējusies ieskaites metodi, ir beznosacījuma un pietiekami precīzsEuropa saskaņā ar Becker, Marks & Spencer un Cobelfret: dividendes drīkst aplikt, taču meitasuzņēmuma nodoklis par to pašu peļņu jāieskaita līdz atbilstošajam iekšzemes nodoklimEuropa. Ieskaites pārnešana nav jauns patstāvīgs labums, bet nepieciešamā forma, ko 4. panta 1. punkta ieskaitīšana iegūst, kad atbilstošais iekšzemes nodoklis rodas tikai vēlākEuropa; nacionālajai tiesai bloķējošā norma jāatstāj nepiemērotaEuropa. Tiešā iedarbība nedibina nedz tiesības uz pārmērīga ārvalstu nodokļa atmaksu, nedz ieskaiti, kas pārsniedz iekšzemes nodokli par attiecīgajām dividendēm, nedz noteikti atmaksu zaudējumu gadāEuropa.

Pēc Tiesas lūguma secinājumi aplūko tikai pirmos divus jautājumusEuropa; jautājums par iedibināšanās brīvībuEuropa un jautājums par netieši, caur apvienoto nacionālo meitasuzņēmumu saņemtajām dividendēmEuropa paliek atvērti. Secinājumi ierosina uz abiem jautājumiem atbildēt apstiprinoši, katrā gadījumā dividenžu radītā atbilstošā iekšzemes nodokļa robežāsEuropa.

Juridiskais pamats: direktīvas 90/435/EEK 4. panta 1. punkta otrais ievilkums.