ES fondu risks neattaisno apturēšanas atcelšanu bez otras puses

Portugāles norma, kas ļauj tiesai 48 stundu laikā, neuzklausot apstrīdētāju, atcelt apstrīdētā līguma piešķiršanas lēmuma automātisko apturošo iedarbībuEuropa, nav savienojama ar tiesiskās aizsardzības līdzekļu direktīvu pat tad, ja mērķis ir glābt Eiropas finansējumuEuropa. Padomes Direktīvas 89/665/EEK 2. panta 3.–5. punkts, lasot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, šādu shēmu izslēdzEuropa, spriež Tiesa (otrā palāta) apvienotajās lietās C-266/25 un C-267/25Europa.

Lietas attiecas uz diviem EDIA – Empresa de Desenvolvimento e Infra-estruturas do Alqueva, S.A. piešķīrumiem, katrs pieņemts 2024. gada 23. decembrī, par peldošu fotoelementu elektrostaciju būvniecību sūkņu stacijās Portugālē: Álamos stacija lietā C-266/25 un S. Pedro un S. Matias stacijas lietā C-267/25. I-Sete – Inovação, Soluções Económicas e Tecnologias Ecológicas, Lda. apstrīdēja abus piešķīrumus Tribunal Administrativo e Fiscal do Porto. EDIA norāda, ka Eiropas Padomes Attīstības banka abus līgumus finansē kopā ar 45 miljoniem EUR, ja tie pabeigti ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī, tāpēc apturošās iedarbības saglabāšana varētu šo Eiropas finansējumu zaudēt.

Iesniedzējtiesa jautāja par Direktīvas 89/665 2.d pantu par noslēgtu līgumu neefektivitāti. Tiesa jautājumu pārformulē: neviens līgums nav noslēgts — I-Sete apstrīd pašus piešķiršanas lēmumus — tāpēc strīds ir pirmslīguma un to regulē 2. pants, nevis 2.d pants.

Saskaņā ar Portugāles tiesībām steidzama prasība pret piešķīrumu Eiropas finansētam projektam, kas celta 10 darbdienu laikā pēc piešķīruma paziņošanas visiem pretendentiem, automātiski aptur apstrīdēto aktuEuropa. Pēc tam līgumslēdzēja iestāde var lūgt tiesu, vispirms neuzklausot pretējo pusi, apturošo iedarbību provizoriski atcelt uz kopsavilkuma pierādījumiemEuropa. Tiesai tā jāapmierina 48 stundu laikā tikai pie diviem kumulatīviem nosacījumiem: 10 dienu termiņa notecēšana un Eiropas finansējuma zaudēšanas risksEuropa — prezumēts, tiklīdz iestāde pievieno dokumentu, kas parāda, ka līgums ietilpst finansētā projektāEuropa. Pēc tam apstrīdētājam ir piecas dienas, lai lūgtu saglabāšanu, bet tikai parādot, ka šie divi nosacījumi nebija izpildītiEuropa.

Šī shēma vienu automātiskumu aizstāj ar pretējo. Tā ļauj iestādei izmantot pagaidu atcelšanu līguma parakstīšanai, lai gan 2. panta 3. punkts aizliedz to slēgt, pirms izskatīšanas iestāde nav lēmusi. Apstrīdētāja vienīgā atbilde ir, Tiesas vārdiem, probatio diabolica — negatīvā pierādīšana pret diviem viegli izpildāmiem nosacījumiem — savukārt pašai tiesai šajā provizoriskajā stadijā nav rīcības brīvībasEuropa.

Vēlākā sacīkstes principa izsvēršana saskaņā ar Publisko iepirkumu kodeksa 25-A panta 6.–8. punktu to nevar labot, jo pieteikuma iesniedzējam nav garantijas, ka tas šo stadiju sasniegs. Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību prasa, lai pagaidu noregulējuma tiesa pati izsver visas iesaistītās intereses pirms aizsardzības atcelšanasEuropa — direktīvas 2. panta 5. punkts ir tās konkrētā izpausme iepirkumos, salāgojot neveiksmīgo pretendentu ar iestādi un veiksmīgo pretendentu. Finansējuma zaudēšanas risks vien nevar šo izsvēršanu sistemātiski nosvērt iestādes labāEuropa, jo katra ES finansēta piešķīruma pasargāšana no apturēšanas varētu svētīt prettiesiskus piešķīrumus, vienlaikus nodarot apstrīdētājiem nelabojamu kaitējumu. Pasākums tādējādi skar 47. panta tiesību pašu būtībuEuropa, tāpēc neviens samērīguma vērtējums to nevar glābt.

Juridiskais pamats vienā teikumā: Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2014/23/ES, 2. panta 3.–5. punkts, lasot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu.