EST: nepareizi klasificēts dežūrlaiks vien nedod ES atlīdzības tiesības

2026. gada 8. oktobrī Tiesa (pirmā palāta) pasludināja spriedumu lietā C-808/24 [Zálečta], Slovākijas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu par ugunsdzēsēju un glābēju M.R., kurš dienēja Lučenecas pašvaldības ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Saskaņā ar Slovākijas tiesībām darba vietā pavadītais dežūrlaiks netika ieskaitīts darba laikāEuropa, un M.R. prasīja no Slovākijas Republikas nemantiskā kaitējuma atlīdzību par Direktīvas 2003/88 nepareizu transponēšanuEuropa.

Tiesa nosprieda, ka Direktīvas 2003/88 2. panta 1. punkts, kas »darba laiku« definē kā laiku, kurā darbinieks strādā, ir darba devēja rīcībā un veic savus pienākumus, vien definē jēdzienu direktīvas izpratnē. Tas nepiešķir privātpersonām tiesības un neuzliek pienākumusEuropa, tāpēc tā pārkāpums vien nevar radīt tiesības uz atlīdzību ES tiesību kārtībāEuropa. Pirmais Francovich nosacījums — ka pārkāptajai normai jābūt tādai, kas piešķir tiesības — 2. panta 1. punktam atsevišķi nav izpildītsEuropa.

Savukārt 6. panta b) punkts, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka vidējais darba laiks katrā septiņu dienu laikposmā, ieskaitot virsstundas, nepārsniedz 48 stundasEuropa, ir ES sociālo tiesību norma, kas piešķir tiesības, uz kurām privātpersonas var tieši atsaukties valstu tiesāsEuropa. Ja darbinieka prasība balstās arī uz 6. panta b) punkta pārkāpumu, pirmais valsts atbildības nosacījums ir izpildīts, ja iesniedzējtiesa šo pamatu apstiprinaEuropa.

Par pārkāpuma smagumu Tiesa atgādina, ka pietiek ar acīmredzamu un rupju rīcības brīvības robežu neievērošanu un ka pārkāpums, kas izdarīts acīmredzamā pretrunā ar Tiesas judikatūru, ir pietiekami smags. Tās judikatūra par ugunsdzēsējiem attiecīgajā laikposmā jau bija nostiprinājusies, no 2020. gada 1. augusta līdz 2023. gada 30. jūnijam: publisko ugunsdzēsības dienestu operatīvās vienības ietilpst Direktīvas 2003/88 darbības jomāEuropa, un 6. panta b) punkts izslēdz 48 stundu griestu pārsniegšanu, ieskaitot dežūrlaikuEuropa. Iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai pārkāpums notika, acīmredzami ignorējot šo judikatūru.

Par atlīdzības apmēru Tiesa nosprieda, ka Direktīva 2003/88 nenosaka atlīdzināšanas metodiEuropa, tāpēc atlīdzināšana notiek saskaņā ar valstu atbildības tiesībām, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principusEuropa, tai jābūt samērīgai ar ciesto zaudējumuEuropa un jāatspoguļo faktiski un konkrēti ciestais kaitējums ar tiešu cēloņsakarību ar 6. panta b) punkta pārkāpumuEuropa — piemēram, virs 48 stundu robežas nostrādāto stundu skaits, kas ietekmē privāto un ģimenes dzīvi — nevis tikai prettiesiskās likumdošanas situācijas ilgums.

Juridiskais pamats: Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par atsevišķiem darba laika organizēšanas aspektiem 2. panta 1. punkts un 6. panta b) punkts.