European UnionEUR-Lex
ĢA: sodīti uzņēmumi karteļa sodus nevar novelt direktoriem
Ģenerāladvokāts Špunars 1. oktobrī ierosināja, ka LESD 101. pants liedz sodītam uzņēmumam sodu novelt uz vainīgo direktoru, jo sodiem jāpaliek pie uzņēmuma.
By Taxxa AI OyPublished 1 October 2026
Sodīts uzņēmums nevar savu karteļa sodu novelt uz direktoru, kas pārkāpumu izdarījis tā vārdā, 2026. gada 1. oktobrīEuropa ierosināja ģenerāladvokāts Špunars savos secinājumos lietā C-347/25 (Zapp)
Europa. Viņaprāt, LESD 101. pants liedz sodītai sabiedrībai no savas vadības locekļa piedzīt finansiālo zaudējumu, kas sastāv vienīgi šāda soda samaksā
Europa. Secinājumi atbild Bundesgerichtshof
Europa, ierosinot Tiesai lemt tieši tā
Europa; gaidāmais spriedums jautājumu izšķirs.
Pamatā ir Vācijas sabiedrību tiesību regresa prasība. Laikā no 2002. līdz 2015. gadam Zapp Precision Metals GmbH rīkotājdirektors, vienlaikus arī holdinga Zapp AG valdes priekšsēdētājs, kā sabiedrību pārstāvis piedalījās nerūsējošā tērauda cenu vienošanāsEuropa, kas balstījās visas nozares pamata cenu un saskaņoto piemaksu sistēmā. Bundeskartellamt operatīvajai sabiedrībai uzlika 4,1 miljonu EUR
Europa un direktoram personiski 126 000 EUR
Europa par tīšu LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu; sodi bija tīri punitīvi, un iestāde pēc ieskatiem atturējās no sabiedrības nelikumīgās peļņas nosmēlšanas un izbeidza lietu pret holdingu. Sabiedrības pēc tam iesūdzēja bijušo direktoru: operatīvā sabiedrība prasa visu samaksāto sodu plus izmaksas, holdings – aptuveni 1,144 miljonus EUR izmeklēšanas un juridisko konsultāciju izmaksu. Abas zemākās instances prasību noraidīja, un Bundesgerichtshof uzdeva jautājumu, vai LESD 101. pants šādu piedziņu liedz.
Špunars sāk ar uzņēmuma jēdzienu: LESD 101. panta 1. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts to, no juridiskās formas neatkarīgu saimniecisku vienību, apzīmē kā pārkāpēju ar personisku, nevis aizstājēju atbildību. Vadītāju darbības tam tiek piedēvētas; tas nevar vienlaikus būt kaitējuma nodarītājs un cietušais. Direktors rīkojās kā operatīvās sabiedrības rīkotājdirektors, nevis kā individuāls uzņēmums – loģika, ko secinājumi analoģiski aizgūst no Lietuvos notarų rūmai (C-128/21), kur Tiesa atteicās atsevišķus prezidija locekļus uzskatīt par līdzdalībniekiem.
Arī LESD 101. pants šāda prasījuma neaizsargā, uzskata Špunars. Norma aizsargā tirgu un konkurenci kā tādu, nevis pārkāpēju, kas savu sodu uzskata par zaudējumu. Courage un Crehan tiesības ikvienam prasīt zaudējumu atlīdzību aptver pārkāpuma upurus, un pat būtiski atbildīgam līdzslēdzējam atlīdzību var atteikt; tās nedod pārkāpējam tiesības savu sodu socializēt. Uzņēmumam, kura prettiesiskā rīcība konstatēta un kurš atbild personiski, nav tiesību uz soda atlīdzināšanuEuropa.
Piedziņa pēc secinājumu centrālā efektivitātes argumenta publisko izpildi vājinātu, nevis papildinātu. Sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem, samērotiem ar uzņēmuma apgrozījumu, smagumu, ilgumu un līdz 10 % apgrozījuma, un to nastai jāpaliek pie uzņēmumaEuropa. Zaudējumu tiesa, kas piespriež atmaksu, de facto grozītu iestādes sodu, ko drīkst pārskatīt tikai iestāde vai tiesas apelācijā. Precedents ir X BV (C-429/07): kā konkurences soda atskaitīšana no apliekamās peļņas grauj sankcijas, tāpat dara nastas novelšana uz direktoru.
Šī atziņa nav atkarīga no apdrošināšanas: D&O segums šeit, 25 miljoni EUR pie AIG Europe S.A., izslēdzot tīšus pienākumu pārkāpumus un apdrošinātajam personiski uzliktus sodus, tikai pastiprina, ka piedziņa izslēgta, jo soda nasta pamestu uzņēmumu. Secinājumi saglabā divus blakus ceļus: dalībvalstis var personiski sodīt iesaistītos vadītājus, kā Vācija ar 126 000 EUR sodu, un sabiedrības var piedzīt karteļa upuriem samaksātos zaudējumus, atsevišķi no paša soda.
Juridiskais pamats: LESD 101. pants; ģenerāladvokāta Špunara secinājumi 2026. gada 1. oktobrī lietā C-347/25.
Kartelia riskam pakļautiem uzņēmumiem nevajadzētu pieņemt, ka naudas sodu var piedzīt no iesaistītajiem vadītājiem; pārbaudiet D&O izņēmumus tīšiem pārkāpumiem un sodiem un vērsiet prasījumus pret kartelia upuriem samaksātajiem zaudējumiem, nevis pret pašu sodu.