European UnionEUR-Lex
Tiesa ļauj noraidīt ļaunprātīgus 40 EUR kavējuma prasījumus
EST 1. oktobrī nosprieda, ka Direktīvas 2011/7 6. panta 1. punkts neliedz noraidīt 40 EUR prasījumu ES tiesību ļaunprātības gadījumā, taču vajadzīgs gan nesasniegts mērķis, gan mākslīgi radīti nosacījumi.
By Taxxa AI OyPublished 1 October 2026
Kreditoriem, kuriem pienākas fiksētā kompensācija 40 EUR apmērā par novēlotu maksājumu komercdarījumos, to var atteikt, ja prasījums ir ES tiesību ļaunprātīga izmantošana, Tiesas (Trešā palāta) 2026. gada 1. oktobra spriedumā lietā C-209/25Europa
Europa. Spriedums atbild Varšavas pilsētas rajona tiesai, kura šaubījās, vai kreditors, kas vērš simtiem novecojušu 40 EUR prasījumu gadus pēc darījumu attiecību izbeigšanās, vēl var atsaukties uz Direktīvas 2011/7/ES 6. panta 1. punktu.
Strīds attiecās uz Polijas pārtikas rēķinu 4 874,60 zlotu apmērā ar samaksas termiņu 2020. gada 3. septembrī, kas samaksāts piecas dienas vēlāk, 2020. gada 8. septembrī. Piegādātājs Premium Food Kebab sp. z o.o. 2023. gada maijā iesūdzēja savu klientu Cydonia sp. z o.o., prasot tikai fiksēto summu 40 EUR bez nokavējuma procentiem. Abas sabiedrības četrus gadus tirgojās vairākas reizes nedēļā, un neregulārus novēlotus maksājumus piegādātājs nekad nebija piedzinis; pēc tam, kad visas Premium Food Kebab daļas pārgāja jaunam īpašniekam, sabiedrība pret Cydonia vērsa simtiem identisku 40 EUR prasījumu. Iesniedzējtiesa uzskatīja prasījumu par negodīgu un direktīvas mērķiem pretēju un jautāja, vai to drīkst noraidīt.
Tiesa atbildēja, ka Direktīvas 2011/7 6. panta 1. punkts neliedz dalībvalsts tiesai noraidīt fiksētās summas prasījumu, ja kreditors ar savu rīcību ir pārkāpis vispārējo ES tiesību principu, ka uz ES tiesībām nevar atsaukties ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkosEuropa, pat bez valsts normas, kas atļauj atteikumu. Ļaunprātīga izmantošana tomēr prasa stingru pārbaudi. Ļaunprātīgas prakses pierādīšana prasa, pirmkārt, objektīvo apstākļu kopumu, kurā, neraugoties uz ES normās noteikto nosacījumu formālu ievērošanu, šo normu mērķis nav sasniegts
Europa, un, otrkārt, subjektīvu elementu, proti, nodomu iegūt priekšrocību no ES normām, mākslīgi radot nosacījumus tās iegūšanai.
Pēc būtības Tiesa iesniedzējtiesai deva stingras vadlīnijas. Summas 40 EUR atzīšana kreditora labā kalpo direktīvas mērķiem, atturot novēlotus maksājumus un nodrošinot kreditoram pēc iespējas pilnīgāku tā paša piedziņas izmaksu atlīdzināšanu, tāpēc 6. panta 1. punktā paredzēto tiesību vienkārša izmantošana nav pielīdzināma to iegūšanas nosacījumu mākslīgai radīšanaiEuropa. No kreditora nevar prasīt arī nokavējuma procentu pieprasīšanu kopā ar fiksēto summu
Europa: direktīva nepārprotami atļauj prasīt summu atsevišķi
Europa. Un neviena direktīvas norma nepakļauj šīs tiesības konkrētam termiņam
Europa; noilgums ir valsts procesuālo normu jautājums, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus
Europa.
Būtiski, ka neviens no Varšavas tiesu satraucošajiem apstākļiem — niecīgais piecu dienu kavējums, simtiem paralēlo prasījumu, sen izbeigtās darījumu attiecības vai piegādātāja pārņemšana finansiāli neuzticama uzņēmuma īpašumā — pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu ļaunprātīgu izmantošanuEuropa. Tiesa arī atkārtoti apstiprināja, ka 40 EUR pienākas par katru novēlotu maksājumu neatkarīgi no attiecīgā prasījuma summas vai kavējuma ilguma
Europa, tāpēc niecīgs kavējums parādnieku neatbrīvo un summu nesamazina
Europa.
Pirms ļaunprātīgas izmantošanas vērtēšanas valsts tiesai vispirms jāpārbauda, vai tiesības vispār pastāvEuropa: vai 2020. gada 8. septembra maksājums patiešām bija novēlots maksājums 2. panta 4. punkta izpratnē, ņemot vērā piegādātāja toleranci pret novēlotiem maksājumiem, un vai piegādātājs no tiesībām atteicās, jo atteikšanās ir saderīga ar direktīvu, ja par to brīvi vienojas (IOS Finance, C-555/14)
Europa.
Juridiskais pamats: Direktīvas 2011/7/ES 6. panta 1. punkts, 2011. gada 16. februāris, par cīņu pret novēlotiem maksājumiem komercdarījumos.
Kreditoriem, kas vērš masveida vai senus 40 EUR prasījumus, katram rēķinam jāpārbauda reāls maksājuma kavējums un jāsaglabā piedziņas izmaksu dokumenti; parādnieki, pret kuriem šādi prasījumi vērsti, var atsaukties uz ES tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, pierādot gan nesasniegto mērķi, gan mākslīgi radītos nosacījumus.