European UnionEUR-Lex
Uzraudzības iestāde ir pārzinis sūdzības iesniedzējam
Tiesa atzina, ka sūdzību izskatoša iestāde ir pārzinis un tai jādod 15. panta piekļuve, un ka Bavārijas vispārējs pieejamības aizliegums pārkāpj 23. pantu.
By Taxxa AI OyPublished 5 November 2026
Industry: Veselības aprūpes, izglītības, kultūras un citu sociālo pakalpojumu nodrošināšanas koordinēšana, izņemot sociālo apdrošināšanu
Sūdzību izskatoša datu aizsardzības iestāde ir pārzinis sūdzības iesniedzēja datiemEuropa un tai jādod piekļuve saskaņā ar 15. pantu
Europa, atzina Tiesa (trešā palāta) 2026. gada 5. novembrī lietā C-205/25 (Lindenberg pret Bayerisches Landesamt für Datenschutzaufsicht). Vispārējs likumisks aizliegums piekļūt iestādes lietām, kā Bavārijas datu aizsardzības likuma 20. paragrāfa 2. punkts, pārkāpj VDAR 23. pantu
Europa: trešo personu konfidencialitāte un iestādes darbība prasa līdzsvarošanu, aizklāšanu vai mērķētus ierobežojumus, nekad pilnīgu atteikumu, un sabiedriskajai drošībai vajadzīgs reāls, pietiekami nopietns apdraudējums.
Sūdzības iesniedzējs, žurnālists ar datu aizsardzības emuāru, kopš 2021. gada Bavārijas iestādē bija iesniedzis vairākas sūdzības. Pēc viņa 2022. gada 13. maija sūdzības pret trešo personu iestāde 2022. gada 11. oktobra e-pastā paziņoja, ka konstatējusi datu aizsardzības pārkāpumus un par turpmākiem pārkāpumiem izdos soda paziņojumu. Tajā pašā dienā viņš pieprasīja pilnīgas ziņas saskaņā ar 15. panta 1. un 3. punktu; 2022. gada 20. oktobrī iestāde atteica, atsaucoties uz Bavārijas vispārējo aizliegumu. Decembrī viņš cēla prasību par visu sūdzības lietā esošās informācijas kopiju; 2024. gada februārī iestāde piešķīra elektronisku pieeju lietai, neatzīstot pienākumu, kamēr viņš joprojām lūdz atzīt atteikumu par prettiesisku.
Par pirmo jautājumu Tiesa sūdzību izskatošo iestādi kvalificē kā pārzini 4. panta 7. punkta izpratnēEuropa: tā reģistrē, aplūko, glabā un izmanto sūdzības iesniedzēja datus, un šīs apstrādes nolūki un līdzekļi izriet no iestādi regulējošām Savienības normām, kas pārzini var noteikt ne tikai tieši, bet arī netieši, iestādei pašai par tiem nenolemjot. Citādi sūdzības iesniedzējs pret iestādi zaudētu visas III nodaļas tiesības, no informēšanas un piekļuves līdz labošanai, dzēšanai un ierobežošanai, un iestāde izvairītos no 5. panta principiem un IV nodaļas drošības noteikumiem. Struktūra var būt vienlaikus uzraudzības iestāde un pārzinis, pielāgojot savu iekšējo organizāciju tā, lai pārziņa darbības būtu neatkarīgā uzraudzībā. Taču 15. pants dod piekļuvi saviem personas datiem un uzskaitītajai informācijai, nevis vispārējas tiesības uz administratīvo lietu vai katru rīcībā esošu dokumentu
Europa.
Par otro jautājumu 23. panta 1. punkta c, h un i apakšpunkti izslēdz vispārējo aizliegumuEuropa. Trešo personu datu aizsardzība saskaņā ar i apakšpunktu prasa līdzsvarošanu, kur vien iespējams ar aizklāšanu vai anonimizēšanu, jo rezultāts nekad nedrīkst būt visas informācijas atteikums. Iestādes pienācīgas darbības un neatkarības saglabāšana saskaņā ar h apakšpunktu principā ir leģitīma, taču piekļuves īstenošana nevar iedragāt neatkarību, un vispārējs abstrakts aizliegums ir nesamērīgs: administratīvo slogu risina resursu pienākums un 12. panta 5. punkta maksas vai atteikumi acīmredzami nepamatotu vai pārmērīgu pieprasījumu gadījumā. Sabiedriskā drošība saskaņā ar c apakšpunktu prasa reālu un pietiekami nopietnu apdraudējumu sabiedrības pamatinteresei, no kā šeit nekas nav redzams.
Juridiskais pamats: 4. panta 7. punkts kopā ar 15. pantu un 23. panta 1. punkta c, h un i apakšpunkts, Regula (ES) 2016/679.
Sūdzības iesniedzējam, kam uzraudzības iestāde liedz pieeju lietai, būtu jālūdz 15. panta piekļuve tikai saviem personas datiem un jāapstrīd jebkāds vispārējs atteikums.